Maungārongo ki te Whenua

posted on 15 August 2014

Scoop.co.nz interview with SGI President Ikeda translated into Te Reo

Ko te urupounamu a Alastair Thompson (kaihanga o SCOOP) i te Perehitini o Soka Gakkai International (SGI), ko Daisaku Ikeda.

 Maungārongo ki te Whenua: ko te wāhi ki te mana tangata, ki te riri kūpapa, ki te mahi ngātahi a ngā whakapono, ki te ipurangi me te  tuakoi wai i a tātou e rapu ana i te maungārongo o te ao

Urupounamu: Kei te whāia āu kōrero i tō taunaki maungārongo i te tau 2013, mō te mana tangata. Ki a koe, he aha rā ngā āhua tangata e whai wāhi atu ana ki te maungārongo, he aha ētahi āhua tangata e tukituki ana ki tēnei kaupapa?

Daisaku Ikeda: I taku kaupapa maungārongo i tērā tau, i matapakina ētahi huarahi e hangā houtia ai tēnei ao hei hapori kauneke tauwhiro, koia anō te tirohanga e whakatairangahia ana e Te Kotahitanga o ngā Whenua o te Ao. E whakapono ana ahau ki te tūturutanga o te mana tangata, ki te mana o te ora, koia hei tūāpapa mō te hanga i tētahi hapori rongomau.

Hei tangata, he maha ngā kōwhiringa mā tātou. Tērā e aronui ai te tangata ki tōna whānau, tērā e whakapau kaha ai te tangata kia hau tōna rongo hei tangata whai mana rānei. Ki tā tētahi tirohanga, he tangata tau, he aronga nui tō te mea tuatahi ki te rangimārie, he tangata tautohetohe te mea tuarua. Heoi anō, ka heipū mai tētahi tūāhua rerekē, ko runga a raro, ko raro a runga ngā hua o ērā aronga nui.  

Hei tauira, ka tutū te puehu i waenganui i ngā ope e rua, ko te hua o te aroha nui o te tangata hei whakamarumaru i tōna whānau, he take patu tangata tērā. Heoi anō, ko te whakapono o te tangata ki tōna ake mana, ko ia pea hei mātāwai o te manako, o te māia. He mea whakaawe i ētahi atu ki te kaupare atu i ngā whakaaro riri, i te whakahāwea rānei, ka whāia kētia ko te ara o te rongomau. Ko te momo tipua pēnei i a Mahatma Gandhi rāua ko Dr Martin Luther King Jr ngā tino tauira o tēnei tūāhua.

E mahea ana te kitea, he matatini te āhua tangata, ā, ehara i te mea koia anake te takenga mai o te riri. He mahea te tānga ki te Whakatau mō te Riri o Seville e te Rūnanga Nui o UNESCO i te Whiringa-ā-rangi o 1989, “I raro i ngā tikanga pūtaiao, e hē ana te whakapae he mea whakairo ā-ira te riri, me ngā pānga katoa o te riri ki tō tātou āhua tangata.”

E whakapono ana ahau, ko te tino wero kei tō tātou aroaro i tēnei wā, ko te āta tiaki i tētahi ito ā-hapori kei kawea tātou e te ia o te wā, i te karanganui o riri. Nā te ihu manea Pāniora, nā José Ortega y Gasset te whakatūpato, “Koianei te wā o ngā ‘ia rere’, o ‘te tuku i ngā āhuatanga kia rere,’ He tokotoru noa iho ngā tāngata whakahē i ngā āwhiowhio rangitahi ka hau mai i ngā toi, i ngā ariā, i ngā tōrangapū, i ngā āhuatanga o te wā.”

E whakapono ana ahau, mā te wairua atawhai e aronui ki te mana o te ora o ngā mea katoa, koia hei tūāpapa mō tēnei kātū ito.

Hei kaupare atu i te hiahia o te ngākau whakamarumaru i tōna whānau hei take riri, hei take patu tangata rānei. Me titi ō tātou ngākau ki taua hiahia mārire o ētahi atu, e ora ai ō rātou ake whānau hoki.

I taua wā tonu, kia mahara ake tātou, kaua e whakaiti i te mana o tētahi atu hei whakanui i tōku mana, kei whakamate ētahi atu hei whakaora i ahau.

Mai i tēnei tirohanga whakatairanga i te mana o te katoa, e toru ngā tohu whakamahi i whakairotia ki taku taunaki i tērā tau: ko te hiringa kia rangona ngā harikoa me ngā mamae o ētahi atu; ko te whakapono horekau he mea e kore e taea e tātou; ko te whakatau he whakamarumaru, he whakatairanga i te rerekētanga.

Whakamahi ai au i ēnei kupu—te hiringa, te whakapono me te kī taurangi—i te mea me hōhonu te paihere a tēnā me tēnā o tātou, me whai pakiaka e mānawa ana ki te mana o te ora. Koinei hei kaupare atu i ngā ia kino o te wā, e titi ai ngā pou o te maungārongo me te noho ngātahi i raro i te whakaaro pai.

Koinei tā mātou mahi o te SGI, he whakatairanga, he akiaki i tēnei huarahi o te ora. Mā reira e tangata whenua ai ngā tikanga o te maungārongo me ngā motika tangata e kōkiritia ana e Te Kotahitanga o ngā Whenua o te Ao ki waenganui i a tātou katoa.


“Koianei te wā o ngā ‘ia rere’, o ‘te tuku i ngā āhuatanga kia rere,’ He tokotoru noa iho ngā tāngata whakahē i ngā āwhiowhio rangitahi ka hau mai i ngā toi, i ngā ariā, i ngā tōrangapū, i ngā āhuatanga o te wā.”- Ihumanea Pāniora José Ortega y Gasset

 Urupounamu: Mō ngā mahi a SGI hei whakamana i ngā pāpori, he aha te wāhi ki te tangata ko tōna kotahi e mutu ai te riri kūpapa? He aha te whaipānga o ā rātou mahi pēnei ki te māia ā-pāpori?

Daisaku Ikeda:  Ko tēnei mea te riri, e mōhiotia whānuitia ana he riri ā-ringa e mamae ai te kiko, e mate ai te tangata, ko te tūkino i tētahi atu, ko te pakanga ā-iwi rānei.

Kei wareware tātou i te pānga nui o tētahi atu momo riri: ko te riri kūpapa e raru ai ngā motika tangata, e takahia ai te mana tangata mā te kupu whakahāwea, mā te kupu tāunu me ērā momo waiaro e pā mamae ai te tangata, ahakoa kīhai ia i whiua e te rākau.

He pānga mamae tō te riri kūpapa, heoi, ki te kore e whakatikaina, ā tōna wā ka tipu taua waiaro hei ngārara patu tangata i ngā wā taumaha, ka patua ngā manene, ngā iwi iti e te iwi nui, e te iwi whakapono ki aua waiaro pōhēhē. Māna e akiaki, e whakaae ki tērā āhua weriweri, te patu tangata.  

Ka kite tātou i ngā tauira o tēnei tū āhua i ngā taihara mauāhara me ngā kauhau mauāhara i ngā hapori maha i ngā tau tata nei. Ahakoa kāore he tangata i patua, kotahi tonu te whakapapa o te mauāhara, o te riri, o te patu tangata, kia pāngia tētahi atu e te mamae, ko te mauāhara te take. 

He mea hanga te “Tapatoru o te Mauāhara” nā te Anti-Defamation League me Ngā Mōrehu o te Shoah Visual History Foundation, ka pēnei ngā taumata whanonga mauāhara a tāua te tangata: 1. Kaikiri ā-waiaro, 2. Kaikiri ā-mahi, 3. Whakahāwea, 4. Tūkino, 5. Ka haepapa te whenua. E ai ki tēnei tirohanga, ehara te whatinga ā-pāpori me te riri i te āhuatanga ohorere. Nā rā, kia waia tētahi pāpori ki ngā whanonga kei te tūāpapa o te tapatoru nei, ka piki ake, kake ake ki taumata kē. Hei taua wā, e kore a muri e hokia, kua kino rawa atu ngā mahi. 

He mea nui whakaharahara, kia kaua rawa e whakaae ki ngā whanonga a te tūāpapa o te tapatoru, ā, me akiaki ētahi anō hei whai i tēnei ara.

Ka hoki mahara atu ki ngā kōrero a te mokopuna a Mahatma Ghandi, ki a Arun Ghandi (he kaingārahu maungārongo) i tā māua hui ki Tokyo i te marama o Pipiri, 2000. Ko tā Ghandi whakamārama, he mahi tītahataha te riri kūpapa. Tērā e whai wāhi atu te tangata ki te riri kūpapa, ahakoa he kūware nōna. Tērā e taumaha ana, e akiakitia ana, tērā ētahi atu momo whakawhiunga, whakahāwea rānei. Ehara i te patu ā-ringa, e kore e kitea, nāwai tē aro atu. Hei tāna, nā tōna koroua ia i ako, ko te kore aro atu i te tūkino, ko te whakatakune kāore koe i kite i te tūkino, he tūkino, he riri anō tērā. 

I ātetetia te kāwanatanga ā-Tū o Nihona i te Pakanga Tuarua e te Perehitini mātāmua o te Soka Gakkai e Tsunesaburo Makiguchi (1871-1944). I mauheretia, kīhai rawa ia i kounu i tōna whakapono, ā, mate atu ki rō herehere. Rite tonu tana kōrero kotahi tau i mua i tana mauhere:  

 “Ko te mate kei te pūtake o te iwi o tēnei ao hou, ko tōna kūware ki te rerekētanga i waenganui i te korenga ōna ki te mahi pai, me tana mahi pai. Ānō nei he rerekē noa atu te mea tuatahi i te mahi tūkino, me te mea nei, ki te kore tētahi e takahi i ngā ture o te whenua, kāore he aha. Kāti, koinei te take e waipuketia ana tō tātou ao e te pākiwaha me te māminga.” 1

Ko mātou te kāwai kawe i te whakapono a Makiguchi, ko te SGI kei te para i te huarahi hei whakatata atu te pāpori nui ki te maungārongo, ki te nohotahi hōrapa i te nuku o te whenua, kia kaua rawa tō tātou ao e kainga e te ahikauri, e te tūkinotanga.

Kua whakapau kaha mātou ki te toro atu tētahi kāhui tāngata whakahoahoa kia whai pānga ki tēnā, ki tēnā tangata, kia hōhonu te ruku, ko te kōrero takirua, tētahi ki tētahi ahakoa te iwi, ahakoa te ahurea rānei. Mā te pēnei e pakari ai te māia ā-pāpori, ahakoa te akiaki kaikiri a ētahi, ā, e aukati hoki i te kawenga o te ia hinengaro ā-iwi mā te whakatoihara iwi me te whakahāwea. 

Auau tonu tā mātou whakatairanga i ngā whakawhitinga ā-mātauranga, ā-ahurea hoki, ahakoa ngā taupatupatu tōrangapū me ngā mānukanuka i waenganui i ngā whenua. Mā te māia, tērā e tuwhera te tatau ā-kī me te wairua whakawhitiwhiti, whakamārama i waenganui i a tāua te ira tangata.

Ko te rangatahi tō mātou aronganui, arā, kia whakawhitiwhiti kōrero rātou ki waenganui i a rātou anō. Ehara i te mea kia kotahi anake te reanga e whakapau kaha ana kia mau ai te rongo, kia whakahoahoa rānei. Me mahi tātou, hei tuku i tēnei taonga o te aroha mai i tētahi reanga ki tētahi reanga, hei hoatu i ngā akoranga mō te noho tahi i raro i te maungārongo–me te māramatanga–ki ngā whakatipuranga kei te haere mai.    

Ko tō mātou herenga, he toro atu ki te hunga e pāngia ana e te mamae me te whakamana i a rātou, ā, he rite ki ētahi atu NGO, ki ētahi atu rōpū ā-pāpori. Ka mahi tahi tonu mātou me ētahi atu tāngata, rōpū hoki e whakaaro pēnei ana hei hāpai i te māia ā-pāpori i waenganui i te iwi whānui.  

 

Urupounamu: Ka taea rānei e ngā tini whakapono te mahi ngātahi hei whakatau i te maungārongo ki te whenua? Me pēhea te whakatinana i tēnei āhuatanga?

Daisaku Ikeda: E whakapono ana au, ka taea tēnei tūmomo āhuatanga, heoi, me ngākau tapatahi tātou te hunga tāngata e ea ai tēnei wawata.

He kaiwhai au nō Puta, i ngā whā tekau tau kua pahure, kua noho tahi au ki ngā rangatira me ngā tohunga o ngā tini whakapono o te ao. Ko taku aronga matua ko te kōrero tahi, ā-ngākau nei, ki ēnei tāngata hei hāpai ake i te maungārongo ki te ao whānui.

Ko te hua o aua kōrero, e mārama ana ki a au, ahakoa ngā rerekētanga ā-whakapono, ā-kaupapa, ā-whāinga rānei o ngā tikanga whakapono, e whai ana tātou katoa i te oranga o te tangata – otirā, ko te maungārongo tērā, ko te rapu rongoā mō ngā raru nui o te ao tērā, waihoki, ko te tūmanako nui kia ū tonu te tangata mō ake tonu atu.

Kua kōrero tahi māua ko te Perehitini o mua o Itonīhia, ko ia anō te kaiārahi o te kāhui nui o Ihirama ki Itonīhia, ko Abdurrahman Wahid (1940-2009) tōna ingoa. Ko tōna tino tūmanako kia kore ai ngā rangatahi e whai i ō rātou ake wawata mō rātou ake, heoi, me mahi kē mō te pāpori whānui, kia tau ai te maungārongo ki te ao, kia mahi ngātahi ōna iwi. Koianei te wawata o te ngākau pono, ahakoa te tikanga whakapono.

Mō te whakatinanatanga o te mahi ngātahi i waenga i ngā tini whakapono, ko tāku, mā te rapu ngātahi i ngā whakautu ki ngā tini mate e pēhi ana i te ao, kātahi ka ea ai tēnei wawata. Mā ngā tini whakapono e wānanga ngā tino take o te wā, pērā i te pakanga, i te urupatunga o te taiao, i te pōharatanga me ngā urupare parekura. Mā konei, e taea ai te āta whiriwhiri i te huarahi e tika ana, ka taea hoki e te katoa te takoha atu i ngā momo mātauranga mai i ā rātou ake tikanga whakapono hei hāpai i te kaupapa.

Mai anō, ko te pūtakenga o ngā pakanga me ngā tūkinotanga, ko te whakapono. Nā te mea he ōrite ngā raruraru e pēhi ana i te tangata – he take nui, he take wehi ēnei ki te ao whānui, ahakoa te whakapono – e aromātaihia anō te wāhi ki ngā whakapono, nā, kei te kitea ngā hua.

E aronuitia ana ngā whakapono e te ao whānui. Hei tauira, i tonoa ngā mema o SGI ki tētahi huihuinga nō muri tata atu i te Rū nui i te Rāwhiti o Nihona. I tū tēnei hui i te marama o Pipiri, i te tau 2011 ki Geneva. Ko “Strengthening Humanitarian Protection Efforts: the Role of Faith-Based Organisation in Complex and Insecure Operating Environments” te ingoa o tēnei hui i tū ki te UNHCR Annual Consultations ki ngā NGO.

Kua tae ki te wā, me mahi ngātahi ngā tikanga whakapono rerekē, waihoki, me noho ko Te Kotahitanga o ngā Whenua o te Ao hei pae-kōrero mā tātou. Mā ngā whakapono hei whakaoho i te ngākau pono o te tangata – kia hua mai ai ko te waihangatanga me te kotahitanga, kaua ko te ngahorotanga me te noho wehewehe. Mā te mahi ngātahi e puta mai ai tētahi huarahi motuhake hei kaupare atu i ēnei raruraru o te ao whānui. Ka whāngaihia te wairua o ngā whakapono katoa i tēnei tū āhuatanga, mā konei hoki, e renarena ai te taukaea o te whakapono i waenganui i a tātou.

I konei ka hoki ōku mahara ki ngā kupu a te Perehitini o mua o te Whenua Manapori Czech, a Vaclav Havel. Ki tāna “Kotahi anake te whāinga e ora ai a Ūropi ā tērā rautau. Mā te ū ki tōna “mana āhua ake”, e whakarauorahia ai ngā tino tikanga mātauranga o mua hei waihanga mai i tētahi ao hou, arā, he hapori whānui e whakatairanga ana i te oranga[PT1] .”

Mehemea ka whakawhitihia te kupu “Ūropi” ki “ia tikanga whakapono,” mahea ana te kite atu i te wāhi ki te whakapono i tēnei ao, i te rautau 21.

He nui ngā tino whakahaere me ngā kaupapa nui e whakatairanga ana i te mahi ngātahi me te kōrero ngātahi i waenga i ngā whakapono. E toru ngā whakahaere rangahau i whakatūria e au – ko te Insitute of Oriental Philosophy tērā, ko te Toda Institute for Global Peace and Policy Research tērā, me te Ikeda Center for Peace, Learning, and Dialogue hoki tērā. He kaha anō tō ēnei whakahaere ki te whakatairanga i te wāhi ki te kōrero i waenganui i ngā whakapono me ngā tūmomo nohanga tāngata.

Ko te kaupapa matua ia, mā te kōrero e kite ai ngā whakapono me ngā nohanga tāngata i ō rātou ake “mana āhua ake”. Mā konei hoki e kaupare atu ai ngā rerekētanga, ka tahuri kē te katoa ki te mahi ngātahi hei kimi mai i ngā rongoā ki ngā mate o te ao whānui.

I tēnei wā, e matapakina ana te waihangatanga mai o tētahi rārangi take hei whakapakari i te ao, i tua atu i te tau 2015. Koianei te kaupapa hou ka whai muri mai i ngā Millenium Development Goals (MDGs) e hāngai ana ki te whakamaurutanga o te pōharatanga me te hiakai.

Ko te whakaaro matua, he tuatahitanga tēnei mō te hunga tangata. Ko tāku ki te katoa, me tīmata mai i konei te kōrero ngātahi, me mahi ngātahi mō ngā whāinga e whakaaetia ana e te ao katoa. Koianei hoki te hua ka puta mai i tēnei tukanga.

“Kotahi anake te whāinga e ora ai a Ūropi ā tērā rautau. Mā te ū ki tōna “mana āhua ake”, e whakarauorahia ai ngā tino tikanga mātauranga o mua hei waihanga mai i tētahi ao hou, arā, he hapori whānui e whakatairanga ana i te oranga.”

Nā te Perehitini o mua o te Whenua Manapori Czech, nā Vaclav Havel. 

Urupounamu: He aha ki a koe te wāhi ki te ipurangi me te ao hangarau i te ao hurihuri nei? Kua puta kē mai i tō tauāki rongomau, i te tau 2013, tō whakatūpato e pā ana ki te tere o ngā āhuatanga katoa i tēnei ao. Heoi, kua whakataumahatia te nuinga o mātou e te ao hurihuri nei. Me pēhea te whakahaumarumaru i a mātou anō i tēnei tūāhua?

Daisaku Ikeda: Kua waipuketia tātou e ngā tini hangarau hei tohatoha pārongo me te whakawhitiwhiti kōrero. Ko te ipurangi te huarahi matua, he mea i hua mai nō muri mai i te Pakanga Mātao me te orokohanga mai o te tikanga ipurangi i te tau 1982. E kīia ana ko te huringa tēnei o te wā o te tikanga pārongo. He rite tonu te pānga o tēnei āhuatanga ki te Tikanga Ahumahi i pā ki te ao whānui i te mutunga o te rautau 18.

Nā ngā tū hangarau pāpāho o te ao i āhei ai tātou ki ngā pārongo mō ngā kaupapa kei tērā taha o te ao. Waihoki, ka taea e tātou anō te tuku pārongo ā-ipurangi, kāore hoki he utu. Kāore rawa tēnei āhuatanga i mōhiotia i te wā o te Pakanga Mātao. Nā ngā hangarau pāpāho nei, e ngahoro noa ana ngā ārai ā-motu, ā-tinana anō hoki e haukoti ana i ngā whakawhitinga kōrero i waenga i ngā iwi e noho ana ki tawhiti.

Ko te mea nui, nā tēnei tikanga pārongo hou e kore e taea e te tokoiti te pupuri ki ngā mōhiotanga me ngā kōrero e tika ana me rongo te tokomaha. Nā ngā hangarau nei e tohaina ana ēnei kōrero.

Kua roa te wā, ko te ao pāpāho me ngā kaitā niupepa ngā kaituku pārongo mō te ao. He mea nui kua ara mai ngā niupepa motuhake ā-ipurangi pērā i te Scoop, kia whai wāhi mai te tangata ki te whiriwhiri i ngā tirohanga maha ki ngā take o te wā. He māramatanga i roto i ēnei mahi, waihoki, e rongo ana te iwi ki ngā tirohanga rerekē, kāore pea i rangona i mua. Mā tēnei ka hua mai ko taikākā, arā, ko tētahi kaupapa e mārama ana ki te pāpori katoa.

He huarahi tēnei i tohaina atu e mātou anō ā mātou ake kaupapa whakatau maungārongo. I ngā tau o mua, i whakarewaina tētahi kaupapa pāpāho ā-ipurangi e SGI, ko Toward a Nuclear Free World (http://www.nuclearabolition.info/ ) te ingoa. Ko te whāinga nui, ko te whakatairanga i ngā kōrero mō te whakakorenga o ngā mahinga karihi. I ahu mai ēnei kōrero i te tirohanga o te pāpori tāngata. He mea waihanga tēnei pae tukutuku nā mātou ko te Inter Press Service (IPS), he umanga karere kua roa e whai ana kia rangona ngā reo o ngā whenua pōhara.

I te marama o Pipiri i te tau 2012, i whakatūngia e mātou tētahi wānanga mā ngā tūmomo ahumahi. Ko te kaupapa ko te wāhi ki te ao mātauranga i te tauwhirotanga o te ao. I tū tēnei wānanga i te huinga matua o Te Kotahitanga o ngā Whenua o te Ao Conference mō Sustainable Development (Rio+20). I taua wā, ko te kōrero a Joaquin Costanzo te Kaihautū o Inter Press Service mō Amerika ki Rātina, ko te tino mahi a te ao pāpāho ko te whakapāohotanga atu o ngā take ā-pāpori me te whakatenatena i te iwi kia whai wāhi mai ki ngā tukanga whakatau take. Nā, e whakapono ana ahau ka nui ake te wāhi ki ngā karere ā-ipurangi i roto i te wā.

Heoi, e mahea hoki te kite atu i te aranga mai o ētahi āhuatanga kino i ngā momo pārongo hangarau nei: he wāhi anō te ipurangi e taea ai te whakatairanga i ngā tautohetohe, i te mauāhara me ngā mahi kaikiri. Ka tinihangatia te tangata e ngā kōrero parau me te tohanga o ngā whakaahua aro-whāiti.

He painga tō te ipurangi, arā, he tere rawa tā tātou toro atu ki ngā momo pārongo, heoi, me tūpato tātou i ētahi o ngā pārongo nei. He tinihanga noa iho te mahi a ētahi.

I konei ka kitea, kei te tangata tonu te tikanga mō te nui o te pai, o te kino rānei o tēnei ao hangarau.

Ka mihi au ki te whanaketanga mai o ngā momo mātauranga pānui pāpāho kua ara ake i ngā kura o Aotearoa me Ahitereiria. Me whai wāhi ngā tāngata katoa o te ao ki tēnei momo mātauranga hei ārahi i a rātou i te ao hou nei.

Ko te kōrero a taku kaiako, a Josei Toda (1900-58), ko ia te Perehitini tuarua o te Soka Gakkai, ko tēnei: “Ko tētahi o ngā mate nui o te wā ko te pōhēhē o ētahi he rite tahi te mōhiotanga me te mātauranga ... He rerekē te mōhiotanga me te mātauranga. Ahakoa ka taea pea te kī, mā te mōhiotanga e tuwhera ai te kuaha ki te mātauranga, ehara te mōhiotanga i te mātauranga.”

Kāore he paku hua o ngā tini pārongo nei, mēnā ka whakaitia tō tātou āheinga ki te whiriwhiri i ō tātou ake whakaaro, kei warea kē tātou e ngā kōrero parau noa. Me poipoi kē te taha mātauranga kia whai hua ai ngā mōhiotanga, i te mea he nui ngā mōhiotanga e rere haere ana hei kapo ake mā te tangata.

I te mutunga iho, e whakapono ana ahau ka kitea tēnei mātauranga me he kaupapa tūturu tā te tangata, hei tūāpapa mō tōna oranga. Hāunga ngā painga o ngā akoranga pānui pāpāho, he mea nui kia ako te tangata mō tēnei mea te aroha ki te tangata. Mā konei, e mārama ake ai ia ki te kaupapa o tōna ake oranga.

Urupounamu: Ko hea te wāhi ki te tuakoi wai me te taha wairua i a tātou e rapu ana i te maungārongo o te ao?

Daisaku Ikeda: Ko tā te Perehitini mātāmua o te Soka Gakkai, Tsunesaburo Makiguchi, he mātanga ako nāna i whakaraupapa ko te harikoa o ngā tamariki hei kaupapa matua i Nihona i mua i te Pakanga Tuarua, nā te mea i taua wā, ko te aronga nui o ngā kura he whakangungu i te iwi hei tūmau mā te Kāwanatanga.

He kaimātai matawhenua hoki a Makiguchi. I tana pukapuka The Geography of Human Life (1903), nāna tētahi tirohanga kē ki tō tātou nei ao – ko ngā mahere ahurua e whakaahua ana i ngā whenua o te ao. Hei tāna, e taea tō tātou ao te whakaatu ki ngā wāhi e rua, ko te “tuakoi whenua” ka tahi, ko te “tuakoi wai” ka rua. Nāna ngā mahere porohita i tā, ko Rānana te pou waengapū o te tuakoi whenua, ko Aotearoa te pou waengapū o te tuakoi wai.

Ko ngā mahere a Tsunesaburo Makiguchi o ngā tuakoi “whenua” me te “wai” o te ao. Mai i te pukapuka The Geography of Human Life(1903)

He aramoana ngā wai o Tangaroa, ehara i te mea he āhuatanga wāwāhi i te tangata. I kaha kōrerotia e Makiguchi me āta whai tātou i te tikanga hei whakatuwhera i ngā ara ki te maungārongo, ki te aroha, ki te mana motuhake, me te noho ngātahi.

Ki a au nei, he mea nui whakahirahira ko Aotearoa e takoto ana ki te pou waenga o te tuakoi wai, kikī ana i ngā āheinga mutunga kore.

I ngā pakanga nui o te ao e rua i te rautau rua ngahuru, i pari mai te Moana Atarānaki hei pae o te riri. I Te Moana-nui-a-Kiwa ō tāua tūrangawaewae e rua, i pari mai anō te huka o te tai ki tēnei moana i te Pakanga Tuarua. Ki te ako tātou mai i ngā mahi o mua, he mārama te kite, me whai tō tātou ao i tētahi ahurea e tiakina ana te rerekētanga, pēnei i Aotearoa i ngā tekau tau maha kua hipa ake nei. Me māia anō hoki te whakatau kia kore rawa tātou e kōkiri i ngā tūkino weriweri a te pakanga, pērā i te tu ā-toka o Aotearoa i tana kore whakaae ki ngā pahū karihi me te whakawhanake i te Tiriti Rohe Karihi-Kore o Te Moana-nui-a-Kiwa (Te Tiriti o Rarotonga).

Ko Aotearoa te whenua tuatahi o te ao i whakaae kia tuku pōti te wahine. He whenua e mōhiotia whānuitia ana mō tōna kaha ki te taunaki i ngā motika a ngā tāngata katoa, mō tana pūnaha toko i te ora. He toko i ngā mōtika tāngata me te aroha o tētahi ki tētahi, koinei ētahi o ngā tauira a Aotearoa hei whai mā ngā whenua maha o te ao.

I tana pukapuka, The Geography of Human Life, ka karanga a Makiguchi kia whakapanonihia ngā momo whakataetae i waenganui i ngā whenua: mai i ngā rākau ā-Tū, i ngā whakataetae ā-tōrangapū, ā-ōhanga e whai nei i ngā hiahia a te tangata ko tōna kotahi hei whakakore i ngā hiahia a ētahi atu. Me panoni kia whai hua mai te “whakataetae aroha” hei tō mai i te tino o tēnā whenua, o tēnā whenua, mā te mahi tahi hei toko i te ora o ērā atu whenua, o te ao nui tonu.

E whakapono ana ahau mā Aotearoa me āna tikanga mataraharaha, me tōna aronga ki te hunga whakaraerae, māna te ao e ārahi ki tua, ki te whakataetae aroha o te rautau 21. E kore e taea e tātou te whakatautika, te kawe tonu i te tikanga whakahaere i tō tātou nei ao matemate, e hia miriona tāngata e mamae ana i tēnei kēmu hua kore, he kai mā te iwi whai rawa te iwi rawa kore.

Mā te whakataetae aroha e whai ana i te maungārongo me te harikoa mōu mō te kotahi me ngā tāngata katoa, e hua mai tētahi ao e tū toa ai tātou katoa, e āhei ai te tū mana motuhake o ngā tāngata katoa. Ko te manako ia, kia whai a Nihona me ngā whenua maha i ngā tapuwae o Aotearoa hei waihanga te pāpori aroha tūturu o te ao.

Tohutoro:

1    The Complete Works of Tsunesaburo Makiguchi, vol.10, p.29

2    Ursula Keller, Ilma Rakusa, eds. Writing Europe: What is European about the Literatures of Europe? (Budapest: Central European University Press, 2004), p.5 http://books.openedition.org/ceup/1622

 

Translated by Paora Tibble and Stephanie Pohe

Edited by Piripi Walker